Dymphna Bok
Zinzino klients
Sveicam! Man ir bijusi lieliska pieredze ar saviem produktiem, un domāju, ka tie patiks arī Jums. Dodiet ziņu, ko par tiem domājat!
Kāpēc kļūt par vegānu? Šeit būs plusi un mīnusi
Pēdējo gadu laikā vegānisma popularitāte ir augusi. Ir vairāk alternatīvu gaļai, nekā jebkad agrāk, un nekad nav bijis vienkāršāk ievērot vegānu diētu. Un ir vairāki pamatojumi par labu argumentam, kāpēc kļūt par vegānu.
Vegāns ir cilvēks, kuru nevar „ielikt kastītē“, jo ir dažādas motivācijas, kāpēc kļūt par vegānu. Saskaņā ar Vegan Society, šis dzīvesveids ir būtiskāks nekā sarunas par dzīvnieku tiesībām, jo vegāniska uztura ieguvumi ietver arī veselību, vidi un pārtikas piegādes izvēli.
Kāpēc vegānisms?
Vegan Society vegānu dzīvesveidu raksturo kā „dzīvesveidu, kura mērķis, cik vien praktiski iespējams, ir izslēgt visu veidu dzīvnieku izmantošanu un nežēlību pret dzīvniekiem pārtikas, apģērba un jebkādā citā nolūkā.”
Kāpēc kļūt par vegānu? Tas ir ar nodomu vadīts dzīvesveids ar saukli „nenodarīt kaitējumu“. Veselīgas, svaigas augu izcelsmes pārtikas lietošana ir galvenais aspekts vegāna esamībai. Lai labāk izprastu vegānu dzīvesveida ieguvumus, noderīgi ir izpētīt attiecības starp pārtikas avotiem un vidi.
Mūsu vide un ētika
Saskaņā ar Vegan Society gaļas ražošanas pieprasījums rada slogu videi. Viņi apgalvo, ka process no augkopības, lai pabarotu dzīvniekus, līdz pat transporta sistēmai, lai šos produktus nogādātu mājās, ir liela nasta videi. Augu produktu audzēšanai nepieciešamās kultūras un ūdens atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz vidi. Diskusija, kāpēc kļūt par vegānu, arī saistīta ar to, ka augu izcelsmes uzturam ir nepieciešama mazāk produktīvas zemes.
Tāpēc Vegan Society apgalvo, ka vegānisms ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt jūsu personisko ekoloģisko pēdas nospiedumu.
Mūsu veselība
Līdzsvarota, augu izcelsmes uztura ievērošana var būt labvēlīga mūsu ķermeņiem. Svarīgākais ir gādāt par to, lai jūs uzturā patērējat visas nepieciešamās uzturvielas. Lai iegūtu uzturvielas no augu izcelsmes avotiem, ir jāpatērē pilngraudi, dārzeņi, augļi, rieksti un sēklas, kas visi ir piepildīti ar šķiedrvielām, būtiskajiem vitamīniem un minerālvielām.
Taču ir jāzina, ka, pārejot uz vegānu uzturu, ir grūti iegūt visas šīs uzturvielas tikai no uztura. Jums būtu jāpatērē vairāk nekā 4000 uzturvielām bagātu kaloriju. Vegānisks uzturs ar augstu cukura un piesātināto tauku saturu var būt tikpat neveselīgs kā jebkura cita uztura izvēle.
Pētot to, kā uzsākt vegānu dzīvesveidu, jums noteikti jāapskata alternatīvās iespējas, kā uzņemt šīs uzturvielas.
Palīdzība vegānu uztura līdzsvarošanā
Lai ievērotu uzturu, kas neietver nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, ir jābūt pedantiskam ne tikai par to, kas ir pašā pārtikā, bet arī par to, kā tā ir iegūta un pārbaudīta. Mūsdienās pārtikai nav tāda pati uzturvērtība kā pirms 100 gadiem.
Jums jāpatur prātā ģenētiskā modifikācija, pesticīdi un pārtikas uzglabāšana – procesi, kas risinās aiz sastāvdaļām, kuras nonāk uz mūsu šķīvjiem. Modernais dzīvesveids padara jūs uzņēmīgāku pret nepietiekamībām, piemēram, D vitamīna trūkumu, gluži vienkārši tāpēc, ka mēs neejam uz darbu ar kājām tik bieži, cik mēs to darījām agrāk.
Savā izpētē par to, kā dzīvot vegānu dzīvesveidu, izglītojiet sevi par to, cik daudz jums dienā jālieto olbaltumvielu, Omega-3, D vitamīna, B12 vitamīna un kalcija. Šīs uzturvielas ir jāaizstāj ar augu izcelsmes avotiem. Uztura bagātinātāji ir vegāna labākais draugs.
1. Olive oil polyphenols
Olivenolie-polyphenoler bidrager til at beskytte fedtstoffer i blodet mod oxidativt stress. Udskiftning af mættede fedtstoffer i kosten med umættede fedtstoffer bidrager til at vedligeholde et normalt kolesterolniveau i blodet. Oliesyre er et umættet fedtstof. Anprisningen må kun anvendes for olivenolie, der indeholder mindst 5 mg hydroxytyrosol og derivater heraf (f.eks. oleuropein-kompleks og tyrosol) pr. 20 g olivenolie. For at anprisningen skal kunne anvendes, skal der gives oplysninger til forbrugeren om, at den gavnlige effekt opnås med et dagligt indtag på 20 g olivenolie.
2. EPA og DHA bidrager til en normal hjertefunktion
EPA og DHA bidrager til en normal hjertefunktion. Påstanden kan kun anvendes om mad, som mindst er en kilde til EPA og DHA som omhandlet i påstanden KILDE TIL Omega-3 FEDTSYRER, som anført i bilaget til forordning (EF) nr. 1924/2006. For at understøtte påstanden skal der gives oplysninger til forbrugeren om, at den gavnlige effekt opnås med et dagligt indtag på 250 mg EPA og DHA.
3. DHA bidrager til opretholdelsen af en normal hjernefunktion
DHA bidrager til opretholdelsen af en normal hjernefunktion. Påstanden kan kun bruges for fødevarer, der mindst indeholder 40 mg DHA pr. 100 g og pr. 100 kcal. For at understøtte påstanden skal der gives oplysninger til forbrugeren om, at den gavnlige effekt opnås med et dagligt indtag på 250 mg DHA. Mødres indtag af docosahexaensyre (DHA) bidrager til den normale udvikling af hjernen hos fosteret og ammende spædbørn. Gravide og ammende kvinder skal oplyses om, at den gavnlige effekt opnås ved daglig indtagelse af 200 mg DHA ud over det anbefalede daglige indtag for omega-3-fedtsyrer til voksne, dvs.: 250 mg DHA og EPA. Påstanden kan kun bruges om fødevarer, der giver et dagligt indtag på mindst 200 mg DHA.
Dalīties ar šo lapu
Vai nokopēt saiti